Postingan

Menampilkan postingan dari Oktober, 2017

Tusan Milloens $422, FRETILIN Husu Loke Relatoriu KE

Gambar
Bankada FRETILIN iha Parlamentu Nasional ejizé atu debate relatoriu Komisaun Eventual (KE) ne’ebé halo akompaiñamentu liquidação ba tusan estadu ne’ebé governu CNRT halo hahu husi tinan 2013 to’o 2016 purvolta osan miloens  $422 resin. Xefe Bankada FRETILIN Francisco Miranda Branco hatete, Lei numeru 4/2009 forsa hanesan rejimi juridiku atu halo inkeretu Parlamentar ne’ebé nia kapasidade hanesan mos Ministeriu Publiku. Relatoriu ne’e tenki deskute nune’e bele rekore erru sira  ne’ebé komisuan ne’e detekta ba iha ministeriu kompetente hodi foti prosesu legal .  Tanba bainhira koalia konaba tusan ne’e  liga ho kestaun estadu no  povu nia osan , deputadu nudar reprezentante povu, iha responsablidade ba osan saida mak ukun nain sira uza ba halo dezenvolvimentu. Iha fatin hanesan, Deputada FRETILIN Josefa  husu atu deskute relatoriu komisaun eventual ne’e tanba , iha 14 Juilhu 2016 PN aprova rejulusaun ida hodi kria komisaun eventual ida para halo akompanhamentu ba prosesu liquid

Opozisaun Halo ‘Teatru’ Politíka iha PN

Gambar
Deputadu Partidu Demokratiku (PD) Luis Mendes konsidera deputadu opozisaun halo teatru politíka iha uma fukun povu nian, Parlamentu Nasional hodi ejizé VII Governu Konstitusional hadia kondisaun estrada, bee mos, inklui elitrisidade ba povu, maibé sira rasik rezeita programa VII Governu konstitusional ne’ebé fó prioridade ba problema estrada, bee mos, elitrisidade, edukasaun no saude, kampu servisu ba timor oan. Iha plenaria Parlamentu Nasional loron 30 Outobru 2017, Deputadu opozisaun Jose Agostino husi bankada Khunto, husu problema atu rejolve problema estrada iha Municipiu Ermera Gleno ba Postu Administrativu Lete Foho to’o  Suku Katrai Leten. “Estrada husi Gleno ba too iha Letefoho (depois)  ba too (suku) Katrai Leten, kondisaun ladun diak., laos ladun diak , memang ladiak duni, ida ne’e difikulta ita nia populasaun sira para atu bele halo viangen,” dehan Deputadu Agostino iha PN. Deputadu  opozisaun ne’emos, kestiona problema povu iha Suku Katrai Leten balun seidauk

Defende Konstituisaun Maibé La Ho Logika

Gambar
Molok hau atu formula hanoin ruma relasiona ho topiku ne’ebé iha leten hau hakarak, koloka pensamentu simplest ida ne’ebé  hatete hanesan ne’e: Los + Sala= Sala, entertantu Sala+Los= Los  , katak se o desizaun ne’e los maibé la logika signifika o nia desizaun ne’e sala, enkuantu o nia desizaun ne’e sala maibé logika siginifika o nia desizaun ne’e los. Liga ho politika ohin loron nian, opozisaun kompostu husi CNRT,PLP,KHUNTO deklara katak hakarak sai vanguarda ba konstituisaun , sim sira iha dereitu rezeita programa governu tanba konstituisaun fo dalan, maibe la logika kuandu opozisaun rezeita programa ida ne’ebé atu hadia povu nia moris liliu liga ho  programa ne’ebé  fó prioridade ba povu hanesan, estrada, bee mos, agrikultura, uma diak ba povu, kampu servisu ba joven, a’at liu CNRT rezeita programa ne’ebe atu kontinua projetu tasi mane  iha ne’ebé projetu ne’e rasik CNRT rmak  inisia iha nia governasaun. Husi Analiza simplest ne’e, povu babain mos hatene opozisaun CNRT,PLP

Lakohi Tranzisaun Poder ‘Dodok’ , Junta Organizasoens Rezistensia husu Lideransa Tenki Hamutuk

Gambar
KONFERENSIA IMPRENSA JUNTA DAS ORGANIZACOES DA RESITENCIA PARA A DEFESA DA SOBERANIA NACIONAL Hare ba situasaun politika rai laran nian, hafoin eleisaun parlamentar no tama iha faze forma Governu Dahituk, Timor-Leste hasoru tan dala ida situasaun krusial ne’ebé bolu ita tomak atu fó oin hodi buka lisuk solusaun ba, atu hamutuk tahan netik anin bo’ot ne’ebé hu hadulas dadaun ita. Hare ba situasaun polítika rai laran nian, ne’ebé fó impaktu mos ba vida ekonómika Povo Maubere nian, nune’e, ho neon brani no oin foti, ami husi Junta das Organizasoins da Resistencia para a Defesa da Soberania Nacional, hamutuk liuhosi biban ida ne’e hakarak manifesta hanesan tuir mai: Tetu no Sukat, hodi hamriik metin iha mahon Unidade Timor-Oan nian, liuhosi biban ida ne’e hasai lian hodi bolu Timor Oan tomak, iha Partidu eh laiha Partidu, Feto eh Mane, Katuas eh Ferik no VETRANOS TOMAK, husik tiha ita nia interesse individuál, Grupo, Organizasaun ka Partidu hodi fó oin los ba interesse nasional, ham

Semak Sala Interpreta Konstituisaun no Semak La Purdenti!

Gambar
Hafoin Deputadu Opozisaun iha Parlamentu Nasional halo rezeisaun ba programa VII Governu Konstitusional , sai polimika iha públiku tanba depois Timor Leste hetan nia independensia  foin primeira vez  , Parlamentu Nasional rezeita programa governu. Rezeisaun ne’ebé deputadu opozisaun sira halo bazeia duni ba konstituisaun RDTL artigu 109, maibé ba Timor Leste nudar país post konflitu no iha prosesu konstrusaun Estadu politíka nain sira foti desizaun ruma tenki sukat mos nia implikasaun vantagen no dezvantagen husi desizaun hira ne’e. Nudar sidadaun TL hare ba fenomena politikaa ne’e mosu tanba deputadu opozsaun sira sei imagina hela situasaun 2007 ne’ebé  halo interpretasaun sala ba artigu 106 konstituisaun RDTL katak se partido mais votado la preense maioria parlamentar entaun partido ida ne’ebé mak konsege halo aliansa dos partidos hodi hetan maioria parlamentar, bele avansa ba forma governo hodi esklui exclui fali partido mais votado hodi kontra prinsipiu demokratiku. Hanesa

Eis Membru Governu Balun Sei Lori Eskoltu

Gambar
Eis membru governu balu  iha VI Governu Konstitusional agora dadaun sei lori Polisia Nasional Timor Leste (PNTL) hodi fó siguransa maske sira nia mandatu remata ona. Deputadu Bankada FRETILIN Antoninho Bianco lamenta tanba laiha razaun atu PNTL fó nafatin seguransa ba eis membru governu ida ne’ebe nia mandatu remata ona. “Ministru balun que eis ona  maibé sei lori Polisia, ne’e labele satan,” dehan Bianco iha plenaria 23 Outobru 2017. Eis Titular sira iha direitu atu hetan siguransa tanba lei fó dalan maibé  labele tanba Polisia atu fó siguransa ba povu laos siguransa ba pesoál ema ida rua nian. Deputadu iha PN, Bianco dehan, labele bolu fali Polisia atu fó siguransa espesial ba sira tanba sira reprezentante povu nusa mak tauk fali povu. “Hau reprezenta povu e povu mak hili hau, e reprezenta duni povu, se ita mak tauk ona povu satan povu, reprezentante povu lalika tauk iha situasaun defisil mos. Rai ne’e hakmatek, povu ne’e hakmatek lalika tauk ita koalia deit mo

Direitor Balun Subar Dadus ba VII Governu

Gambar
Deputada Josefa Pereira husi Bankada FRETILIN lamenta tebes direitor balun to’o agora seidauk koopera ho VII Governu Konstitusional tanba sira subar dadus. Iha plenaria loron 23 Outobru 2017, sestu governu nia mandatu hotu ona maibe makina no VII Governu agora asumi nia responsablidade ho lejitimidade tanba ne’e makina estadu tenki funsiona nafatin. Josefa kestiona makas tanba iha debate programa VII Governu, deputadu opozisaun barak husu dadus maibe iha realidade direitor sira iha VI governu konstitusional la koopera ho diak. “Hau lamenta tebes, dadus balun governu ida ne’e husu, husi xefe balun no direitores balun lakohi fó, pior liu sira koalia dehan hein ministru ida ne’e mai mak fó, saida mak ida ne’e,” dehan Josefa. Josefa preokupa tanba saida mak lakohi koopera, tanba saida mak iha rezistensia lakohi fo dadus. “ Tanba saida?  iha buat ruma iha kotuk ga, iha (interese) politika saida mak ida ne’e,” dehan Josefa. Josefa  deskorda totalmente hahalok direi

Projetu Lifau Husik Abandonado, Eis Ministru Turismu Tenki Responsabliza ba Osan Millaun $2.400

Gambar
Projetu Jardin Lifau no Jardin Oebau ho valor osan millaun $2.400 ne’ebé kaer  husi  kompainha Dameni  Unip Lda. to’o agora konstruksaun seidauk remata no projetu ne’e abandona Projetu ne’e hahu iha loron 19 Setenbru 2016 , iha Ministru Turismu anterior Senhor  Francisco Calbuadi Lay nia tenpu maibé to’o agora seidauk remata. Tuir infromasaun  kompanha Dameni  Unip Lda. seidauk  hetan pagamentu husi governu central. Ministeriu Turismu anterior seidauk intrega obra ne’e ba autoridade  Regiaun Administrativu Especial Oecusse, tanba autoridade  seidauk simu informasaun klaru osan $2.400 hira mak gasta no hirak mak sei iha husi Ministeriu Turismu ne’ebé lidera husi  Eis Ministru Turismu  Senhor Calbuadi Lay, atual Sekretariu Geral Partidu CNRT. Komisaun Anti Korrupsaun (KAK) persija halo investigasaun kazu ne’e hodi bele  buka paradeiru husi osan povu nian milloens $2.400 ne’e.

Programa VII Governu Tane Ás Interesse Povu no Estadu

Gambar
Vice Presidenti Bankada FRETILIN Kamarada Deputada Josefa Alveres Pereira, kongratula Primeiro-ministro e VII governo constitucional ba esforsu tomak nebe halo hodi difini programa ida ne ho nia vizaun misaun e objetivos klaru abrangente e integrado. Antes atu fo apreciasaun ba programa VII Governu Konstitusional , Kamarada Josefa hatete katak nia la konkorda ho hanoin husi Deputadu opozisaun nia lia fuan ‘bani bem’ ba matéria balun iha programa ne’e. “ Ohin maluk sira rasik temi kona ba Projetu Tasi mane La’os bani bem maibe ne’e ba Interesse estado no interesse povo tomak nian,” dehan Kamarada Josefa. Tanba interesse no di’ak povo nian mak VII governo iha dever no komprometido atu fo continuidade ba nia implementasaun hodi responde ba espetativa / mehi klaru povo nia moris no implementa kompromissu hotu nebe partidu sira hatoo ba povu hodi fo votus ba deputadu sira ne’e. “Hau hare contradiz ho saída mak iha Planu dezenvolvimentu nasional programa gov anterior V gov

Estrada Nasional , Rurál no Beé Mos Prioridade ba VII Governu

Gambar
Programa VII Governu Konstitusional fó prioridade atu rehablita estrada nasional no  rurál iha teritori Timor Leste laran tomak. VII Governu,  kompremetidu kontinua konstrusaun, rehablitasaun no manutensaun ba estrada nasional , munisipal tuir padraun internasional , kontinua infraestrutura rodaviariu nebe nesesariu no kontinua apoio dezenvolvimentu kosta sul. VII Governu mos sei promove abordajen ba estrada ba dezenvolvimentu ne’ebé lao tiha ona tuir rekomendasaun planu mestri ba estrada rural. VII Governu komprometidu atu hadia fornesementu Beé mos ba ema hotu. VII Governu mos sei kontinua promove dezenvolvimentu empreza iha seitor bee no saniamentu no iha tinan lima nia laran,governu sei harii empreza municipal ba dezenvolvimentu bee no saniamentu. Programa VII Governu mos sei atrai setór privadu atu halo parseria publika-Privada no jestaun ba konsesaun. VII Governu Konstitusional komprometidu atu kontinua halo konstrusaun ba barajen, retensaun bee superfisial ba iri

Programa VII Governu, Sei Halo Politika Nasional ba Hela Fatin no Kampu Servisu ba Jovens

Gambar
Programa VII Governu Konstitusionál ne’ebé aprezenta husi Primeiru Ministru Dr. Mari Alkatiri hatudu katak, governu sei implementa politika nasional ba habitasaun(hela fatin ho diginidade. Politika ida ne’e importante tanba reflekta duni nesesidade povu nian atu hela iha uma ida ne’ebé ho dignu tuir prinsipiu luta libertasaun nasional katak liberta patria no liberta povu. Ohin loron patria liberta ona , agora tama segunda fase libertasaun do povu atu lori povu sai husi kiak no mukit, persiza programa ida ne’ebé mak reflekta povu nia nesesidade. “ Governu  sei Implementa Politika Nasionál Ba Habitasaun (Hela-Fatin) ho Dignidade ba Timor-oan Kbi'it Laek Sira,” Atu implementa politika ida ne’e, VII Governu  iha Vice Ministru Dezenvolvimentu para Habitasaun ,  Ordenamentu e Ambiente ne’ebé responsabliza atu implementa politika ne’e. Atu rejolve Problema dezenpregu iha rai laran, programa VII Governu mos  konxiente katak, Persija Haluan Eskola Tékniku- Vokasionál Hodi

PROGRAMAS GOVERNU REFLETA HO POVU NIA NESESIDADE , LAIHA RAZAUN KONTRA

Gambar
Depoizde Le'e no Intende Planu Programas Governu No Konfirma Fali Ho Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasionál (PEDN 20 11-2030), Atan-Hau Hakarak Reafirma katak Programas Ne'ebé Gov lori ba PN, Refleta Ba Piláres Importante 4 husi PEDN, maka hanesan: 1. Setór Sosiál 2. Dezenvolvimentu Infrastrutura 3. Dezenvolvimentu Ba Setór Ekonómiku 4. Konsolidasaun/Modernizasaun Institusionál Husi Piláres 4 ne'e, Governu-Dahitu Dezenvolve Fali Ba Sub-Setorál Sira No Programas Temátikas Hodi Kumpre Durante Mandatu Tinan 5 maka Hanesan: 1. Governu Foun Nee Atu Prepara No Aprova Matadalan (RoadMap) Ba Implementasaun PEDN. 2. Governu nee iha Intensaun Atu Implementa Medida Hirak Ne'ebé Bele Garante Kualidade Ensinu Ba Nivel Edukasaun Hotu-Hotu. 3. Governu Konxiente katak, Persija Haluan Eskola Tékniku- Vokasionál Hodi Permite Estudante Dezenvolve Kompeténsia Prátika Hodi Fasil Asesu Ba Merkadu Servisu (Laboral). 4. Persija Halao Avaliasaun Dezempeñu Ba Papel Edukadór Si

Ema Balun Koko Soran Lideransa Sira!

Gambar
Kamarada Deputadu Antoninho Bianco  hatete, iha ema balun uluk soran lider sira agora kontinua tenta atu soran lideransa Timor oan nian. Kamarada Bianco foti kestaun ne’e relasiona informasaun ne’ebé  Deputadu  sira foti iha Plenaria Parlamentu Nacional relasiona ho direitór balun orienta rekolla karreta husi Xefi Negosioador Prinsipál Fronteira Maritima Xanana Gusmao. Governu konfirma katak, laiha orientasaun konaba asuntu ne’e, tanba ne’e  Kamarada Bianco konsidera katak, iha ema ruma tenta atu soran lideransa sira. “Hau hanoin ema balun que uluk tenta atu sorang lider sira , sei la tuur hakmatek atu soran nafatin,” dehan Bianco iha plenaria 10/10/17. “Ita tenki prejerva lider istoriku sira, ita be ohin loron iha Doutor ka Doutoradu, ita nunka halo hanesan saida mak  sira halo ona (ba rai ne’e), tanba ne’e ita tenki kuidadu ho ita nia liafuan no ita nia hahalok,  valoriza lider sira ne’e labele ho liafuan deit maibé tenki ho hahalok (tau iha pratika)” Gerasaun foun

Polemika Tuberaun Vs Peska Ilegal

Gambar
Semana ikus ne’e, Tubéraun sai  polemika  iha media nasional  a’at liu bainhira ema balun halo julgamentu iha públiku ne’ebé tuir lolos laos sira nia knar atu halo akuzasaun falsa wainhira  Tribunal seidauk deside buat ida. Governu halo politíka atu halo investimentu ou fó lisensa ba Kompaña internasional sira kaer ikan iha Tasi Timor tanba razaun importante ida mak Peska Ilegal iha Tasi Timor. Tuir relatoriu Ministeriu Agrikultura Peskas fo sai husi Eis Sekertariu Estadu Peska Rafael Pereira iha Jornal STL iha Hotel Timor, Dili, Sesta (04/10/2013) hatete katak, kada tinan TL  lakon Miloes $ 250 relasiona ho  peska ilegal iha Tasi Timor, Entertantu tuir relatoriu Organizasaun Sosiedade Sivíl  Fundasaun Mahein, hatete Peska Ilegal iha tasi Timor-Leste  halo kada tinan TL lakon osan montante Millaun $.36 . Ita konta deit hahu husi TL  restaura nia independensia to’o tinan 2015 , Peska Ilegal sira naok ona Povu  Timor Leste nia osan hira? Ho razaun sira ne’e nudar Estadu Timor

Polémika Peskas Ilegal, Labele Julga iha Facebook!

Ha’u tenta fahe informasaun ruma ba inresponsavel balun ne’ebé subar iha ID falsu hodi halo “justisa” iha faceboo k. Peska Ilegal Preokupasaun kona-ba peska ilegal iha tasi timor sai razaun/justifikasaun lori Governu AMP sosa Ró rua husi Xína ho emerjensia liu husi Orsamentu Raktifikativu hodi apoia F-FDTL atu kontrola peskas iligal. Infelismente Ró rua ne’e nia kondisaun la bele patrolla ba tasi mane hodi kontrola riku-soin timor nian. Bainhira hahu mandatu VI Governu Konstituisional, 2015, preokupasaun peska ilegal bo’ot liutan, tuir informasaun husi RPOA-IUU (Plataforma rejional ne’ebé halo asaun kontra peska ilegal) katak iha tasi timor nakonu ho Ró peska ilegal nian, dala ruma loron ida ró ilegal 25 to’o 30 maka halo atividade iha tasi timor. Preokupasaun ne’e lori estadu Indonezia no Timor-Leste asina Joint Comunique ida husi PR Indonezia Jokowi no PM TL Dr, Rui Araujo hodi reafirma komitmentu estadu rua nian ba kombate atividade peskas ilegal, la regula no la reporta